Latvijas Radio bigbends
Aktualitātes

Drosmīgs solis bigbendam.

24. oktobris

Latvijas Radio bigbendam ir sena un raiba vēsture. Pērn tas oficiāli atzīmēja 50 gadu jubileju, taču ar piebildi, ka 1966. gadā ar Ringolda Ores un Maestro Raimonda Paula gādību tika dibināts kā Latvijas PSR Televīzijas un Radio estrādes orķestris, 1992. gadā pārdēvēts par Latvijas Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri, bet no 1996. līdz 2012. gadam oficiāli nepastāvēja.

Māra Briežkalna izlolotais mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi" nosacītajā klusuma periodā lūkoja radīt projektus ar bigbenda piedalīšanos, darbojās vēl vairāki bigbendi, tajā skaitā augsti profesionālais "Mirage Jazz Orchestra", bet jauniešu bigbenda skolu izveidoja tagadējā Latvijas Radio bigbenda muzikālais vadītājs Kārlis Vanags, kas lielā mērā ļāva Latvijā gana augstā līmenī saglabāt un ar profesionālu jaudu atjaunot lielā džeza mūzikas sastāva tradīciju. Pirms pieciem gadiem Latvijas Radio bigbends joprojām ar Maestro Raimonda Paula un arī Māra Briežkalna gādību beidzot tomēr oficiāli augšupcēlās no pelniem un izdarīja to ar Fēniksa krāšņuma cienīgu vērienu. Sekoja ļoti strauja profesionālu mūziķu piesaiste, repertuāra izveide un kopdarbi ar pasaules līmeņa džeza mūzikas zvaigznēm.

Šī priekšvēsture ir svarīgs konteksts tam, ko bigbends dara šobrīd. Un sākot ar pērno gadu tas sācis spert stabilus soļus uz tālāku attīstību, dodot iespēju pašmāju komponistiem un aranžētājiem apliecināt sevi bigbendu mūzikas stilistikā. Šeit atsākas stāsts par "Latviešu džeza svītu". Atkal jau jāsaka "atsākas", jo šo tradīciju vēl tālajā 1965. gadā uzsāka Maestro, džeza trio sastāvam sacerot svītu "Iespaidi" un divus gadus vēlāk jau ar orķestri radot arī svītu "Melnās krāsas". Taču pērn "Latviešu džeza svīta" atdzima jaunās krāsās, vispirms dodot iespēju kā komponistiem un aranžētājiem sevi pierādīt bigbenda mūziķiem Mārim Jēkabsonam, Kārlim Vanagam un Viktoram Ritovam.

Projekts izrādījās ļoti veiksmīgs un tam seko loģisks turpinājums – "Latviešu džeza svīta vol.2". Jau krietni drosmīgāks, varētu pat teikt avangardiskāks muzikālais piedāvājums, kurā dota vaļa jaunajiem komponistiem un aranžētājiem Matīsam Čudaram, Kristam Auzniekam un Rūdolfam Macatam.

Jāatzīst, diezgan drosmīgs solis, kuru daudzi visticamāk īsti nesapratīs. Proti, runa ir par pieņemto stereotipu, kā jāizklausās tā sauktajai "bigbenda mūzikai". Jaunajā diskā no tik ierastā svinga vairs nav ne miņas. Šis ir moderns darbs, kurā bigbends ar plašu soli izkāpis ārā no komforta zonas un izaicina ne tikai klausītāju, bet arī pats sevi. Un tas ir lieliski, jo apliecina kādu būtisku aspektu – Latvijas Radio bigbends ne tikai spējīgs augstākajā līmenī sadarboties ar pasaules klases tradicionālākas džeza mūzikas zvaigznēm, bet arī sniegt muzikālu baudījumu pēc novatoriskākām izpausmēm izslāpušajiem.

Laiki mainās un ir jāmainās tiem līdzi. Tas, protams, nenozīmē, ka turpmāk bigbendam būtu jāspēlē tikai mūsdienīgi avangardiskas ievirzes skaņdarbi, taču "Latviešu džeza svīta vol.2" apliecina, ka Latvijas Radio bigbendam ir iespējama arī ļoti tāla nākotne. Kad augsta profesionalitāte ir jau pierādīta kā gandrīz pašsaprotama, priekšplānā izvirzās vēlme un ideja doties tālāk uz jauniem apvāršņiem. "Latviešu džeza svīta vol.2" ir šie jaunie apvāršņi, patīk tas kādam vai nē. Un ir tikai apsveicami, ka, pateicoties džeza izglītības sistēmas sakārtošanai šā gadsimta sākumā, Latvija šajā mūzikas nozarē ir objektīvi aizsteigusies priekšā saviem Baltijas ziemeļu un dienvidu kaimiņiem, radot jaunus, pavisam citādāk domājošus profesionāļus kā, piemēram, Matīss Čudars, Krists Auznieks un Rūdolfs Macats.

 

Matīss Čudars piedāvā jaunības degsmi, jau pirmajā albuma skaņdarbā, kas tā arī saucas – "Jaunība", radot nemiera piesātinātas muzikālas izrādes vai pat kinofilmas sajūtu un nepiemirstot piešķirt galveno lomu savam iecienītākajam mūzikas instrumentam – ģitārai. Tam seko disonējošāka ambience, kas nodēvēta par "Pirti" un acīmredzot skar cilvēciski dziļākas sevis attīrīšanas sajūtas, bet "Vērmaņdārzs" ir jau gaisīgāks skaņdarbs, ko tiešām varētu atskaņot kādās nebūt pilsētas svinībās Vērmaņdārza estrādē.

Kā nākamajam jaunajā džeza svītā vārds dots Kristam Auzniekam, kurš reflektējis par Brigaderisko Dievu, Dabu un Darbu, pirmajā vietā gan liekot "Darbu". Tas sanācis deviņas minūtes garš eposs ar uzstājīgu ritmu un arī diezgan kinematogrāfisku darbaļaužu dunas sajūtu. "Dievs" savukārt izaicina ar klusumu pirms vētras, kas sākas tikai trešajā minūtē, vēl vairāk pasvītrojot mākslinieciskas padauzīšanās iespējas mūsdienu bigbendu mūzikā, bet "Daba" ir jau atkal ritmiski pulsējošs un pat mazliet industriāls skaņdarbs.

Melodiskākais un skaņu plašuma ziņā vērienīgākais no otrās svītas komponistiem ir Rūdolfs Macats, kurš piedāvā "Veltījumu jūras Dievam", no mazāka uz lielāku instrumentālo sastāvu izaugošo "Gudrības līniju" un saulainu albuma noslēgumu ar velkošu ritmu un ņirbošām saksofona iespēlēm "Saules bērni".

Jau zināms, ka nākamgad sērija turpināsies un tajā ienāks arī tā sauktā "spoken word" stila iezīmes. Proti, par godu valsts simtgadei "Latviešu džeza svīta vol.3" būs veltīta Imantam Ziedonim. Lai albums spētu aizsniegt plašākus apvāršņus, projektam atlasītā Ziedoņa dzeja pārtulkota angliski. Tāds, lūk, bigbenda novatorisma turpinājums, bet līdz tam vēl jāpagaida un laiku vislabāk īsināt, paklausoties pirmos divus džeza svītu izdevumus, kas diezgan spēcīgi apliecina – Latvijai ir savs mūsu gadsimta džeza skanējums, kam raksturīgi kā tautiskās apziņas iezīmju, tā dabas spēka atsauču un bezbailīgas muzikālās jaunrades elementi.

Kaspars Zaviļeiskis, Mūzikas žurnālists